Kultūras notikumi

Godina brīvības cīnītāju piemiņu

2019. gada 3. maijā laukumā pie Priekules evaņģēliski luteriskās baznīcas notika svinīgs pasākums, kura laikā pieminēja Priekules brīvprātīgo rotas izveidošanas simtgadi. Pēc tam baznīcas ieejas telpā tika atklāt granīta plāksne ar veltījumu drosmīgajiem cīnītājiem.



Latvijas neatkarības izcīņas smagāko kauju laikā 1919. gada 2. martā tika dibināta Priekules brīvprātīgo rota, kas līdz ar iepriekš izveidotajām Neatkarības, Cēsu un Studentu rotām bija Latvijas aizsardzības sistēmas pamats. Latvijas brīvvalsts pirmajās desmitgadēs Neatkarības kara varoņu piemiņa tika turēta godā. 1934. gadā Priekules brīvprātīgo rotas 15. gadskārtā pilsētas centrā tika atklāta piemiņas plāksne. Vēstures līkločos gan tā zudusi. Neraugoties uz Latvijas valsts sarežģīto likteni, pēc simts gadiem tautas vēsturei zīmīgie notikumi nav zuduši no ļaužu atmiņas.
         
Kopš Priekules brīvprātīgo rotas dibināšanas pagājis gadsimts. Šogad, 2019. gadā, atzīmējam arī Latvijas armijas izveides simtgadi. Lepojoties ar novada un valsts vēsturi, godinot Brīvības cīņu varoņus, Priekules novada pašvaldība 3. maijā aicināja uz svētku un atceres brīdi, kas sākās pie
Priekules evaņģēliski luteriskās baznīcas, bet noslēdzās ar granīta piemiņas plāksnes atklāšanu un iesvētīšanu baznīcā.




         
Sarīkojums sākās ar goda sardzi, kurā stājās Zemessardzes kājnieku 44. bataljona vīri un Priekules novada skolu jaunsargi. Izskanēja goda zalve. Senās kara dziesmas izdziedāja Krotes folkloras kopa “Traistēni” Līgas Strēles vadībā. Diriģenta Ulda Locenieka vadībā Nacionālo bruņoto spēku bigbends atskaņoja populāras un tautā iemīļotas melodijas.

         
Sveicienu pasākuma dalībniekiem bija atsūtījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ko nolasīja Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Ainars Cīrulis. Klātesošos ar uzrunu sveica Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Sapulcējušos uzrunāja arī kādreizējais aizsardzības ministrs, tagad Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis.
         
Īpaši emocionāla bija viena no Priekules brīvprātīgo rotas cīnītāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Viļa Vērpes mazdēla Valsts kultūrkapitāla fonda direktora Edgara Vērpes runa, kurā viņš atzinās, ka vectēvs padomju laikos nav daudz stāstījis par varonīgo cīnītāju pagātni. Bērna atmiņās vien saglabājušies nelieli uzplaiksnījumi ar nojausmu, kas reiz noticis. Tikai tagad, apzinātā vecumā, ar laika distanci un atjaunotā neatkarīgā valstī viņā nostiprinājusies apziņa, cik nozīmīgs šis periods bijis Latvijas vēsturē. Viņā valda lepnums par senču drosmi un pateicība, ka Priekules novadā tiek turēta godā tautas vēsture, atzina E. Vērpe.  

 


Piemiņas plāksni iesvētīja
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, savā uzrunā atgādinot, ka brīvība nekad nav par brīvu – to kādam ir jāizcīna, bet cīnītāju sekotājiem jānovērtē priekšteču devums. Iesvētīšanā piedalījās arī Ainārs Jaunskalže – Grobiņas iecirkņa prāvests, Liepājas bīskapa vietnieks, un vietējais mācītājs Kārlis Puķītis, kurš pēc tam uzrunāja baznīcā sapulcējušos. Latviešu komponistu Jurjānu Andreja, Jāņa Kalniņa un Ērika Ešenvalda dziesmas skanēja dziedātājas Ērikas Jonītes un ērģelnieces Larisas Carjkovas sniegumā.  
         
Plāksni, kas ikvienam nu apskatāma Priekules evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izgatavojis vietējais uzņēmējs Andrejs Kosteļeba. Jaunais vīrietis atzīst, ka svētku brīdī raisījušās pārdomas, kā būtu, ja veidotos līdzīga situācija un vajadzētu izšķirties, vai aizstāvēt savu valsti un ziedot tai dzīvību. A. Kosteļeba neslēpj – iespējams, dotos kaujās, uzrunātu līdzcilvēkus iesaistīties, bet varbūt izšķirīgajā brīdī būtu jāpārvar bailes. Viņš atzīst, ka pirms simts gadiem jaunajiem puišiem izšķiršanās nav bijusi viegla.
         
Svētku reizē gandarījumu, ka tiek godināta novadnieku piemiņa, neslēpa pensionētā vēstures skolotāja un vietējās vēstures izpētes grupas veidotāja Lidija Treide. Viņa bija viena no pirmajām, kura izteica ideju par vēsturiskās piemiņas plāksnes atjaunošanu vai tās pārtapšanu jaunā kvalitātē. 

Uz piemiņas pasākumu tika ielūgti no Kurzemes reģiona Saeimā ievēlētie deputāti, pirms tam aicinot piedalīties diskusijā ar Priekules novada pašvaldības deputātiem un vietējiem uzņēmējiem par valstī un reģionos aktuāliem jautājumiem.

 


Fotoreportāžu no pasākuma var skatīt šeit! 

 

 

Atpakaļ