Cilvēki novadā

Goda cilvēks Virgas pagastā Sarma Henke

Sarma Henke saņēma apbalvojumu GODA CILVĒKS Virgas pagastā 2019.gada 16.novembrī

Lauku apvidus ļoti tuvu sirdij

Sarmas dzīves ceļš aizsācies Liepājā. Kaut gan pati sevi it nemaz neuzskata par pilsētnieci, jo jau bērnībā brīvdienas pavadījusi laukos Aizvīķos, kur viņai tik ļoti paticis. Daba vienmēr bijusi ļoti tuva. Liepāja esot kā tāds starpposms, jaunības pilsēta, kur mācījusies, studējusi un strādājusi, jo tā sanācis, ka dzīves līkloči atveduši Sarmu uz Virgu. Sarma ir virdzeniece jau 21. gadu. Tieši tikpat ilgi viņa strādā Virgas pirmsskolā. Kā Sarma pati stāsta, jaunības dienās Virgas pagasta biešu laukus ir ravējusi “tā, ka noskan”. Šis apvidus pazīstams jau no 12 gadu vecuma, jo tad meitene pārcēlusies no Liepājas uz Paplaku.

Aicinājums kļūt par pedagogu

Vaicāta par karjeras izvēli, Sarma atbild: “Laikam pats Dievs to ir ielicis rokā.” Skolotāja atklāj, ka jau bērnībā, kad dzīvojusi Liepājā, tikusi dēvēta par Loču ielas brigadieri. Tajos laikos bērni negāja bērnudārzā. Sarma jau no bērnu dienām bijusi ļoti kustīga, un visi sētas bērni jau no paša rīta meiteni saukuši pa logu, lai nāk ārā. Esot izdomājusi spēles, un bērniem kopā bijis ļoti interesanti.

Savu maizīti nopelna ar prieku

 Sarma stāsta, ka savu darbu veic ar lielu mīlestību un ir ļoti pateicīga, ka tas ir ielikts sirdī. Skolotāja novērtē, ka tagad mācību materiāli ir viegli pieejami un daudzi pat jau gatavi atrodami. Kādreiz nebūt tā nebija, viss bija jāgatavo pašu rokām un kad gan, ja ne vakaros pēc darba laika. 42 gadu pirmsskolas darba pieredzē materiāli ir gatavoti pat naktīs. Iesākumā nebija pat nodarbību plānu. Tie bija jāizdomā audzinātājiem – gan par to, kādus materiālus izmantos, gan – kāds būs nodarbības mērķis. Tas ir devis ļoti lielu rūdījumu. Sarma piekrīt, ka laikam ir jāiet līdzi, un to labprāt pieņem. Viņa novērtē tagad tik viegli atrodamo informāciju, izmantojot datoru. Skolotāja vienmēr apzinājusies, ka katrs bērns ir citāds. Darba rūdījums ļauj viegli saskatīt, kas kuram bērnam nepieciešams. Galvenais ir pieredze un gribēšana to ieraudzīt. Sarmai ļoti tuva ir bērnu psiholoģija jau kopš studiju laikiem.

Darba pieredze

Sarmas karjera darbā ar bērniem aizsākusies Liepājas 19. bērnudārzā Kuģinieku ielā, kur iesākumā strādājusi par auklīti. To izvēlējusies darīt, lai pati varētu savu meitiņu gan aizvest, gan pārvest no bērnudārza. Trīs gadus tur nostrādājusi, līdz meita sākusi mācīties 1. klasē. Dzīves apstākļu piespiesta, Sarma aizgāja strādāt citā darbavietā. Pēc pusotra gada tā paša bērnudārza vadītāja zvanījusi un piedāvājusi jaunajai sievietei darbu, bet šoreiz jau par audzinātāju, jo saskatījusi lielu potenciālu Sarmas mīlestībā pret darbu ar bērniem.

Virgas bērnudārza pirmsākumi

1999. gadā “Izglītības likums” noteica, ka piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem bija jāsāk obligātā apmācība. Tajā laikā bija iespēja pieteikties darbā arī Virgas pagastā, ko Sarma arī izdarīja. Viņa bija pirmā, kas uzsākusi bērnudārza darbību Virgas pagastā. Sarma atminas, ka atnākusi četrās tukšās sienās. Audzinātāja uzrakstīja mērķus – lauku un viensētas bērnus ievest kultūrvidē un sabiedriskās dzīves norisēs, lai būtu iespēja komunicēt ar citiem bērniem, kurus apstiprināja deputātu komisija. Sarma par Virgas pirmsskolu un tās bērniem runā ar lielu aizrautību un sirsnību. Var just, ka pirmsskola ir kā bērniņš, kuru Sarma savām rokām izlolojusi. Pērnā gada rudenī tika atzīmēta Virgas pamatskolas pirmsskolas 20 gadu jubileja. Sirsnīgs sarīkojums, kura laikā skatītāji varēja iepazīties ar skaistiem atmiņstāstiem par piedzīvoto divu gadu desmitu garumā.

Virgas pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Egle teic pateicības vārdus Sarmai Virgas pamatskolas pirmsskolas 20 gadu jubilejā

Kad sauc, tad jāiet

Pagasta ļaudis Sarmu novērtē, viņa nekad neatsaka palīdzīgu roku. Pagasta pārvaldes vadītāja Daiga skolotāju ļoti slavē. Stāsta, Sarma ir cilvēks, uz kuru patiesi var paļauties. Ja kāda no pirmsskolas skolotājām saslimst, Sarma vienmēr gatava palīdzēt. Pati noteic, ka ir priecīga par to, ka vēl joprojām savu darbu pirmsskolā spēj veikt labprāt un no visas sirds.

Divas paaudzes izaudzinātas

Sarma ar lepnumu stāsta, ka atceras un pazīst visus bērnudārza bērnus. Visi viņi esot ļoti forši un tuvi, un katram ir savs dzīves ceļš. Jau bērnudārzā daudzmaz varējis nojaust, par ko katrs bērniņš izaugs.

No integrētām nodarbībām līdz jaunajām kompetencēm

Ir teiciens gadu simtiem: “No vērošanas uz domāšanu, no domāšanas uz darbību!” Sarma tam ļoti piekrīt un pēc tā arī vadās. Integrētā nodarbība skolotājas skatījumā bijusi ļoti vērtīga. Kā pati stāsta, “sausā audzināšana” padomju laikos gan nav patikusi. Tad matemātika bija matemātika un zīmēšana bija zīmēšana. Viss bija nodalīts un atsevišķi kā mācību priekšmeti skolā. Dažādus mācību priekšmetus savīt kopā Sarmai vienmēr sanācis dabīgi. Pieņemsim, bērni mācās zilo krāsu. Sarma dalās domās, ka to ļoti veiksmīgi var savienot arī ar matemātiku, bērniņam var palūgt saskaitīt, cik zilo priekšmetu ir uz galda. To pašu tehniku var lietot arī mūzikas nodarbībās. Par jaunajām kompetencēm runājot, Sarma saka: “Jaunu maisiņu vajag, bet tā saturs paliek tas pats!” Skolotāja turpina: “Bērnam mēs dodam zināšanas, un to kompetenci jau viņš pats apgūst rotaļu stūrīšos. Bērns nevar viens pats kaut ko iesākt, ja viņam nedod zināšanas.”

Toreiz un tagad

Uz jautājumu, vai ar mūsdienu bērniem ir grūtāk, Sarma atbild, ka ir mazliet grūtāk. Bet, ja tā pavisam godīgi, tad grūtāk ir ar mūsdienu vecākiem, ne visiem, protams, skolotāja nosaka. Ja kādreiz vecāks apsolīja, ka būs, tad arī bija. Bija lielāka kārtība. Bet, kā jau saka, katram kokam ir divi gali, jo ir arī brīnišķīgas un atbildīgas ģimenes.

Sarmas vaļasprieks – fotografēšana

Sarunā ar Sarmu secinu, ka sieviete ir ļoti aktīva. Un nodomāju, vai ir maz kas tāds, ko viņa nedara vai neprot darīt? Sarmai patīk gan dziedāt, gan dejot. Jau no bērnu dienām paticis zīmēt, ir apmeklējusi daiļlasītāju skolu. Kā pati saka: “Padod visu, kas interesants!” Tagad Sarma brīvajā laikā kopā ar citiem rokdarbu mīļotājiem Priekules mākslas biedrībā “Saspraude” auž audeklus. Fotografēšana skolotājai ir ļoti mīļa aizraušanās. Īpaši tuva ir dabas fotografēšana. Ar aizrautību Sarma stāsta, ka patīk iemūžināt to pašu objektu dažādās sezonās, piemēram, ceriņzariņu. Pēc tam ir tik interesanti skatīties uz tā brīnumainajām pārmaiņām. Laikam jau tā tas ir, kaut mēs katrs spētu saskatīt to skaisto – pat mazā ceriņzarā. Sarma katru gadu arī piedalās Priekules novada konkursā “Skaistie skati”, kur labākie darbi tiek ievietoti Priekules novada kalendārā.

Vēlējumi Virgas pagasta un Priekules novada iedzīvotājiem

Pārmaiņas ir vienmēr bijušas un būs. Lai ir grūti, vajag spēt, izturēt! Veselību, dzīvesprieku, darba sparu ikdienā!

Amizanti bērnu izteicieni:

• Stāvam pie rožu dobes, vērojam. Meitenīte saka: “Tās ir rozes!” Zēns iedziedas: “Rozes, tikai rozes...” (no J. Sproģa repertuāra).
• Lūdzu bērniem, kuriem mājās ir vistas, salasīt kūtī vistu spalvas. Jautāju mazajiem, kad atnesīs? Zēna atbilde: “Labi, atnesīšu veselu kasti, varēsi krāmēties līdz apnikumam!”
• Saku meitenītei, lai nesteidzas. Zēns nosaka: “Jā, visa dzīve vēl priekšā!”
• Bērni skrien sporta laukumā. Sarma tiem uzsauc: “Ātrāk, ātrāk, tempu, tempu!” Puisītis uzsauc: “Es jau pietempos!”

Teksts un foto Kristīne Dundure