Cilvēki novadā

Laiks iet pa spirāli

 Foto: Svētku dienā kopā ar Inu bija arī viņas brālis, dēls un mazdēls.

Par 2017.gada “Goda priekulnieci” kļuvusi Priekules pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ina Dalbiņa, kura titulu ieguvusi pateicoties vairāku kolēģu ierosinājumam savā apaļajā 40 darba gadu jubilejā.

Meitene no laukiem

Pirmsskolas iestādes “Dzirnaviņas” pirmā un vienīgā vadītāja Ina nāk no Aizputes puses. Pirmās bērnības atmiņas viņai saistās Kalvenes ciema “pagastmāju”. Ina stāsta, ka pirmais viņas rotaļu laukums bijis mammas, kura strādājusi Kalvenes pagastā par sekretāri, rakstāmgalds un turpat esošā bibliotēka. Tā kā tanī pašā ēkā bijusi arī pasta nodaļa, arī pasta mašīnas vizīte Inai bijis liels pārdzīvojums: “Atceros, kā mazs bērns līdzēju pastniecēm locīt avīzes.” Arī savu pirmo darbu meitene sākusi kā pastniece, viņai bijis tas gods vest avīzes uz Kalvenes centru.

Ina vienmēr bijusi aktīva – skolas laikā darbojusies oktobrēnos, pionieros un komjaunatnē. Tāpat apmeklējusi ārpusklases pulciņus: “Darbojos visos, kādi vien bija – koris, ansamblis, orientēšanās sports, dramatiskais pulciņš, vieglatlētika, organizēju dažādas viktorīnas.” Arī sekmes jaunajai meitenei bijušas labas.

Kad skolas laikā Inas rokās nonācis Rīgas pedagoģiskās skolas buklets, bijis skaidrs, ka pēc 8.klases Ina turpinās mācības Rīgā un apgūs pirmsskolas audzinātājas arodu. Ina atzīst, ka doma par to, ka būs skolotāja viņai bija jau agrāk, jo vēlējusies līdzināties tā laika savām skolotājām – autoritātēm. Liels pārdzīvojums Inai bijis iestājeksāmens skolā, jo bijis jādzied. Lai gan aktīvā meitene dziedājusi gan ansamblī, gan korī, dziedāt vienai nekad nav nācies un uztraukums bijis liels. “Visvairāk man patika prakses laiks bērnu dārzos,” stāsta Ina un atzīst, ka vasarās strādāt vecāki ļāvuši vien mēnesi, jo mājās Kalvenē ģimenei bijis jāparūpējas par ziemas krājumiem saimniecībā esošajiem lopiņiem.

Liepāja šķitusi pārāk drūma

Absolvējot Rīgas pedagoģisko skolu, jaunajiem pedagogiem bija pienākums trīs gadus nostrādāt izvēlētajā amatā. Meitene ļoti gribējusi strādāt Liepājā, bet atceras, ka pirmais iespaids par to bijis visai drūms – migla, dūmi un lielie metalurga skursteņi. Tādēļ viņa skaidri sapratusi, ka tā nebūs īstā vieta. Sazinoties ar Izglītības vadītāju Inai dota izvēle starp darbu Nīcā un Priekulē. Viņai ļoti patikusi Priekule: “Šeit iebraucot, mani jau “sagaidīja” bērnudārzs!” Laikā, kad Ina sākusi darbu Priekulē pirmsskolas izglītības iestāde atradusies trijās ēkās – bijušajā mūzikas skolā, ēkā, kur šobrīd atrodas sadzīves preču veikals “Jumis” un ēkā uz Aizputes un Raiņa ielas stūra jeb kādreizējā televizoru remontdarbnīcā. Un 1976.gada janvārī jaunajai speciālistei tika piešķirts dzīvoklis “barakās”. Pirmā audzināmā grupa jaunajai audzinātājai bijuši piecgadnieki: “Savus pirmos audzināmos redzu tepat Priekulē – Ivonna Rozentāle, Kaspars Dzintars, Raivo Rubīns un citi”. Tā paša gada vasarā visi pirmsskolas vecuma bērni un audzinātāji tikuši pie jaunām telpām Saules ielā 1 – “Sprīdītis”.

Viņa vienmēr vēlējusies dzīvot labiekārtotā dzīvoklī ar visām ērtībām, tādēļ laikā, kad celta daudzdzīvokļu māja Dzirnavu ielā, Ina saņēmusies un gājusi runāt ar sovhoza vadību, lai pie tāda tiktu: “Teicu, ka esmu gatava darīt visu, bet gribu dzīvokli topošajā mājā”. Paralēli mājai tapis arī jaunais “bērnudārzs” “Dzirnaviņas” un jaunā pedagoģe aicināta konsultēt par to, kas nepieciešamas tā iekārtošanai, vēlāk aicināta strādāt par vadītāju jaunajā iestādē, tādējādi iegūstot arī jauno dzīvokli. “Dzirnaviņas” atvērtas 1988.gadā un sākotnēji tajās bijušas piepildītas sešas grupas. Šobrīd pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē 100 audzēkņi. Vadītāja stāsta, ka vairākas audzinātājas iestādē strādā no pirmsākumiem, daļa ir mainīgie darbinieki, bet kopumā kolektīvs esot sastrādājies labi.

Mainījies darba apjoms un ātrums

40 gados, kas pavadīti darbā ar bērniem Ina atzīst, ka pati paliek jauna un veiksmīgi iet līdzi laikam. Jūtami mainījies darbu apjoms, ko veicinājusi tehnoloģiju attīstība: “Kādreiz mums uz visu iestādi bija viens telefons”. Kā mums vairākkārt apgalvojuši pedagogi, arī Ina stāsta, ka mūsdienu bērni ir aktīvāki, zinātkārāki, un pedagogam nav tiesību kaut ko nezināt, jābūt gatavam atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem. Arī audzēkņu vecāki daudz vairāk interesējas par bērnu rezultātiem mācībās, ir atsaucīgi un saprotoši.

Pēdējos piecos gados izglītības iestāde aktīvi ņem dalību dažādos ES fondu atbalstītos projektos, galvenais ieguvums ir iestādes ēkas siltināšana un apkures sistēmas nomaiņa

“Laiks iet pa spirāli,” vadītāja rēķina, ka pirmsskolas izglītības iestādi absolvējuši ap 600 audzēkņiem, no kuriem daudziem jau iestādi apmeklē bērni un drīzumā arī mazbērni.

Vadītāja sava mūža garumā nav mainījusies – Ina joprojām ir aktīva pašdarbniece un teju 30 gadus darbojas Priekules Kultūras nama dramatiskajā kolektīvā. Darbojusies arī radošajā apvienībā “Saspraude”: “Man ļoti patīk aust un adīt”. Ina ir aktīva dažādu izstāžu un teātra izrāžu apmeklētāja. Bet ar mirdzumu acīs viņa stāsta par ceļošanu. Pirmais ceļojums viņai bijis uz Dāniju, pabūts arī Austrijā, Čehijā, Īrijā un Tatros. Tāpat viņa jau 15 gadus rīko darbinieku ekskursijas pa Latviju: “Braucam ne tikai izklaides braucienos, bet ikreiz mēģinām arī mācīties ko jaunu”.

Līga Svara un Inga Dārzniece