Tūrisms
IZZIŅAS BAGĀTS PASĀKUMS
1.novembra priekšpusdienā Priekules novada domē interesentus pulcēja Latvijas Petroglifu centra vadītājs, vēsturnieks, pētnieks Andris Grīnbergs. Pasākumā bija ieradušies 18 dalībnieki - mūsu senlietu krātuvju vadītāji, domes pārstāvji, interesenti no novada pagastiem un pat grobiņnieki, kas informāciju bija izlasījusi avīzē.
Andris ne jau pirmo reizi dodas uz mūsu, bet jau vairākus gadus atpakaļ ir veicis vairākas ekspedīcijas meklējot un atrodot vissenākos vēstures lieciniekus – akmeņus. Pateicoties Andrim Joguļu birzī pie Priekules tika atrasti trīs reti eksemplāri, kuri ir ceļā uz arheoloģijas pieminekļu statusa saņemšanu. Elekšu dobumakmens ar 263 bedrītēm jau 20 gadus ir vēstures un arheoloģijas pieminekļa statusā, taču to ieskaidrot dāņu zemniekam uz kura zemes tas atrodas nemaz nav tik vienkārši. Elekšu dobumakmens datējams 2000 - 3000 gadu atpakaļ, kad Priekules pievārtē tika veidota Joguļu – Elekšu kulta vieta, kas ietvēra savos rituālos arī bedrīšu veidošanu akmeņos.
Pirmajā pasākuma daļā Andris Grīnbergs stāstīja un rādīja izcilākos eksemplārus, ko mūsu senči atstājuši mantojumā mums Latvijā kā arī iedeva skaidrību par akmeņu tipiem, to nozīmību un domājamo pielietojamību. Prezentāciju par Latvijas dižākajiem akmeņiem iespējams apskatīt Priekules mājas lapā - tūrisma sadaļā. Lekcijas beigās Andris bija spiests atbildēt uz vairākiem jautājumiem: par Pokaiņu akmeņiem, par kulta vietām, par laukakmeņiem, akmeņu sastāvu, izcelsmi un vērtīgākajiem atradumiem kā arī šausmu stāstus par vandālismu, kas laikam tikai Latvijā novērojams.
Otrajā daļā visa interesentu grupa devās uz mūsu novada nozīmīgāko akmeņu vietām, kuram jau Ikara svētkos tika pievērsta pastiprināta uzmanība un izvietoti informatīvie stendi. Vispirms devāmies uz Joguļu birzi, kurā tika atrasti trīs nozīmīgi akmeņi. Kā pirmo Andris Grīnbergs atzīmēja akmeni ar iekalumiem, kas atrodas pašā birzs vidū. Tad devāmies meklēt vēl divus bedrīšu akmeņus, kurus vasarā nebijām atraduši. Bedrītes no sākuma sūnu apaugušajiem akmeņiem nebija pamanāmas, bet attīrot tos no sūnām Andris ar krītu precīzi iezīmēja bedrīšu vietas. Protams, pēc vasaras un rudens vētrām birzī notikuši lieli koku sagāzumi un tūristiem šobrīd tos nebūs viegli atrast, bet ceram, ka pavasarī ar ‘’Tūtaru’’ īpašnieku izdosies saskaņot vienas takas izveidi pa birzi un noorganizēt talku takas sakārtošanai. Andris ieteica īpašniekam un interesentiem vēl vairāk šo birzi izstaigāt un akmeņus apskatīt, jo kulta vietas apkārtnē vēl varētu atrasties kāds nozīmīgs šīs vēsturiskās vietas liecinieks – bedrīšakmens.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Elekšu dobumakmeni, kas ir pats vērtīgākai atradums mūsu novadā - lielākais Latvijā ar 263 bedrītēm. Baltijas valstīs visbagātākais ir Igaunijā ar 405 bedrītēm. Vēsturnieki turpina strīdēties par bedrīšu izcelsmi - praktiskais stāsts ir tāds, ka senais cilvēks lielajos akmeņos bedrītes veidojis ar otru cietāku akmeni un bedrītes veidošana prasīja daudz laika, bet nav zināms kādam nolūkam bedrītes tika veidotas – vai ziedojumiem, vai dzimtas saglabāšanai vai svētajam ūdenim , kur uzkrāties - jautājumu par šo tēmu bija daudz.
Kā pēdējo apmeklējām Bērzu bļodakmeni pie Bērzu pieturas Mazgramzdā, kas ir daudz jaunāks ap 200 – 300 gadu vecs un kas ticis veidots jau ar metāla instrumentiem. Mūsu gadījumā bļodakmens bļoda līdz galam nav izkalta, bet labi redzamas sagataves pēdas. Arī Priekules pagasta Bērzu māju tuvumā varētu būt vēl kādi akmeņi - nozīmīgi vēstures liecinieks, tikai vajag meklēt.
Bijām patiesi iepriecināti par bagāto dienu un iespēju Priekules novadā tikties ar Latvijas Petroglifu vadītāju Andri Grīnbergu, jo mūsu arheoloģijas pieminekļiem tik profesionālu vērtējumu un jaunas pieejas meklējumiem saņēmām pirmo reizi.
Meklēsim akmeņus, skatīsim , ko viņi slēpj zem savas sūnas un varbūt atradīsim jaunus vēstures lieciniekus mūsu novadā. Paldies visiem par interesi un dalību!
Tūrisma organizatore
Daiga Egle