Virgas muižas komplekss

VIRGAS MUIŽAS KOMPLEKSS – kā lēnis piešķirts ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai.1583.gadā apstiprināts barona dzimtas zīmogs un ģerbonis. Komplekss sastāv no vairākām ēkām un būvēm, kuru ēkas, to daļas vai fragmenti saglabājušies līdz mūsu dienām. Virgas muižas pils ar visām palīgēkām  šodien kļuvusi par skolu. Kompleksā bez muižas pils ietilpst Virgas dzirnavu mūris, kas jau ilgāku laiku ir kļuvis par Virgas simbolu. Agrākos laikos tās bijušas holandiešu tipa vējdzirnavas, kurās ļaudis maluši miltus. Dzirnavas  pirmo reizi minētas 1892.gadā, liecības stāsta, ka pēdējo reizi tās darbojušās 1937. gadā. Virgas klēts ēkā barons glabājis graudus. 1983.gadā klēts tika pārbūvēta par Tradīciju namu, kurš Virgas iedzīvotājiem kalpo par kultūras iestādi, kurā organizēt kultūras pasākumus un svinēt godus. Barona Noldes piemiņu glabā barona un viņa kundzes kapa vieta skolas parkā, kuru rotā īpaši izveidots kapu monuments.

 VIRGAS MUIŽAS PILS – viena no baronu  Noldes muižām, kurā  atrodas pašas baroneses darināts meistardarbs –  trīs koka durvis ar īpaši skaistiem kokgriezumiem. Vienā kokgriezumā attēlots Noldes dzimtas ģerbonis, bet pārējās - abu baronu ģīmetnes. Durvis rotā Virgas pamatskolas aktu zāles ieejas. Muižā no 1935.gada atrodas skola – tagad Virgas pamatskola. No 1952.gada 43 gadus skolu vadījuši izcili pedagogi Zigrīda un Haralds Strēļi. Pirmais zināmais skolotājs Virgas skolā bija Irlavas skolotāju semināra beidzējs Kronentāls. Par skolotājiem strādājuši Andrejs Pickēns, Kaspars Kopmanis, Edvards Strautmanis. 

Virgas Muižas zāles durvis 

VIRGAS MUIŽAS PARKS -  ap Virgas muižu izveidojies parks, kurā daudzu gadu garumā veikti retu, interesantu koku un krūmu stādījumi. Tas kalpo par labu aktīvās atpūtas vietu, jo parka teritorijā ir labiekārtots sporta laukums. 

BARONU NOLDES KAPU ANSAMBLIS – Barona Noldes piemiņu glabā barona un viņa kundzes atdusas vietas ar uzrakstiem un speciāli izveidotu piemiņas vietu muižas parkā.

PIEMIŅAS ZĪME ‘’KĀRĻA Xll ZĀBAKS’’ – atgādina, ka Lielā Ziemeļu kara laikā, 1701.gada ziemā, Virgā karaļa Kārļa Xll vadībā atradās zviedru karaspēka nometne. Pēc nostāstiem zviedru karalis zābaku pazaudējis pie Rīgas – Spilves kaujās, bet Virgā tas izmantots kā simbols, kas atgādinā tā laika vēsturiskos notikumus. Piemiņas zīmes tapšanas vēsture saistīta ar Virgas pagasta  sadarbību ar Torsas komūnu Zviedrijā. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, kas ideju īstenoja kopā ar tēlnieku Raimondu Gabaliņu un mākslinieku Raimondu Kalniņu. 

VIRGAS REPRESĒTO PIEMIŅAS AKMENS – atrodas Paplakas-Bunkas un Liepājas-Priekules-Ezeres ceļu krustojumā , bijušā Lubu kroga mājas vietā, kur 1940.un 1949.gadā notika izsūtīšanas uz Sibīriju. No Virgas pagasta vien tika izsūtīti  1940.gadā – 22, bet 1949.gadā – 164 pagasta iedzīvotāji. Šo pagasta iedzīvotāju piemiņai, pēc Latvijas Tautas frontes Virgas atbalsta grupas iniciatīvas 1993. gadā  atklāja piemiņas akmeni, kas kalpo par ļaužu kopā sanākšanas vietu -  ik gadus 25.martā un 14.jūnijā.