Aktualitātes
Atklātā vēstule par kažokzvēru fermas būvniecības ieceri Gramzdas pagastā.
31. oktobra Priekules novada domes sēdē notiks jautājuma izskatīšana par kažokzvēru fermas būvniecības ieceri Gramzdas pagasta “Jasmīnos”. Jūsu ziņā ir atbildīgs lēmums. Saistībā ar to vēlamies Jūs informēt par šīs nozares problemātiskajiem aspektiem.
Zvēraudzētavu jautājums ir īpaši aktuāls daudziem pagasta iedzīvotājiem, kuru likumīgās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē līdz ar zvēraudzētavas būvēšanas ieceri ir apdraudētas. Projekta sabiedriskās apspriešanas laikā daudzi Gramzdas pagasta iedzīvotāji izteica skaidru nostāju, vēršoties pret zvēraudzētavas būvniecības ieceri.
Sociālā nozīmība
Aizvien vairāk pasaules valstīs sāk apzināties kažokzvēru audzēšanas neētisko iedabu un šo industriju slēdz. Pagājušajā gadā lēmumu par kažokzvēru nozares slēgšanu pieņēmusi Nīderlande, kas pēc ražošanas apjoma ir trešā lielākā pasaulē. Tā kā šis bizness aizvien vairāk zaudē uzticību informētās rietumu sabiedrības daļas acīs, tas likumsakarīgi pārceļas uz valstīm, kur informācijas trūkuma dēļ sastopas ar mazāku sabiedrības pretestību.
Pēdējā laikā šis jautājums ir guvis sabiedrības ievērību arī Latvijā. Jau vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir pauduši nostāju, ka šīs nozares pastāvēšana Latvijā nav pieņemama. Jautājums par kažokzvēru nozares slēgšanu ar līdzdalības platformas Manabalss.lv palīdzību tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Vides aizsardzība
Kažokzvēru audzēšana vairākos autoritatīvos zinātniskos pētījumos ir atzīta par videi kaitīgu. Piemēram, nesenā Nīderlandē veiktā neatkarīgā pētījumā atklāts, ka kažokādas ir pats neekoloģiskākais no apģērbu materiāliem. Katra ūdele dzīves laikā apēd līdz 50 kg pārtikas, radot atbilstošu daudzumu ekskrementu. Nereti šie nitrātiem bagātie ekskrementi nonāk gruntsūdeņos, tuvējās upēs un jūrā, veicinot eitrofikāciju. Arī virknē citu parametru kažokādu ražošana nodara videi būtisku kaitējumu, tostarp veicina klimata izmaiņas.
Par nopietnu draudu videi zvēraudzēšanas nozari nesen atzinusi Igaunijas parlamenta Vides aizsardzības komisija.
Zvēraudzētavās audzētās Amerikas ūdeles (Mustela vison) Eiropā ir sveša invazīva suga, kas apdraud apkārtējo floru un faunu, tostarp kritiski apdraudēto Eiropas ūdeli, kas Latvijā jau gandrīz izzudusi no zvēraudzētavām izbēgušo Amerikas ūdeļu dēļ. Šobrīd Igaunijas zoologi cenšas atjaunot Eiropas ūdeļu populāciju, ko stipri apgrūtina zvēraudzētavu darbība Baltijas reģionā.
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropā un citviet pasaulē par dzīvnieku aizsardzības un labturības kritērijiem tiek uzskatītas 5 brīvības, proti:
1. brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura;
2. brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ;
3. brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;
4. brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;
5. brīvība no bailēm un nervozitātes.
Diemžēl rūpnieciskajās kažokzvēru audzētavās dzīvniekiem iespējams nodrošināt tikai 1. punktu jeb brīvību no slāpēm un izsalkuma. Apjomīgā pētījumā, kas veikts 2001. gadā pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, Eiropas savienības Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja nonākusi pie slēdziena, ka kažokzvēru audzēšana ir problemātiska virknē aspektu no labturības viedokļa. Ziņojumā atzīts, ka šīs ražošanas sistēmas nespēj nodrošināt dzīvnieku labturību. Dzīvnieki tiek turēti sugai nedabiskā vidē, izjūt paaugstinātu stresu un šaurajos sprostos nespēj paust sugai raksturīgo uzvedību, tādēļ cieš no psihiskām saslimšanām un mēdz savainot paši sevi vai citus dzīvniekus.
Kopš ES zinātniskās komitejas slēdziena pagājis nedaudz vairāk par 10 gadiem, taču ražošanas sistēmas šajā laikā būtībā nav mainījušās un joprojām uzskatāmas par dzīvniekiem nepiemērotām. Arī Gramzdas pagasta “Jasmīnos” iecerētās zvēraudzētavas iekārtojums neparedz būtiskus uzlabojumus dzīvnieku labturības jomā. Ūdeles paredzēts turēt standarta izmēra 70x30x45 cm sprostos tām nepiemērotos fiziskos un sociālos apstākļos.
Veids kādā mēs izturamies pret dzīvniekiem laika gaitā attīstās. Pakāpeniski pieaugot sabiedrības izpratnei, tā tiecas uzlabot dzīvnieku aizsardzības politiku, atsakoties no cietsirdīgiem un nevajadzīgiem dzīvnieku izmantošanas veidiem. Šobrīd norisinās nevalstisko organizāciju darbs pie sabiedrības tālākas izglītošanas par kažokzvēru audzēšanas ētiskajām, vides un labturības problēmām. Tomēr svarīgi ir arī nepieļaut kažokādu ražošanas industrijas paplašināšanos, kas tikai padziļinātu jau esošās problēmas un kavētu mūsdienīgas dzīvnieku un vides aizsardzības jomas labvēlīgu attīstību Latvijā.
Vairāku vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju vārdā aicinām Jūs pievērst uzmanību šim zvēraudzētavas būvniecības projektam un neatbalstīt šādas nozares ienākšanu Jūsu novadā.
Patiesā cieņā
biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētājs Sandris Ādminis
biedrības “Vides aizsardzības klubs” viceprezidente Elita Kalniņa
biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa
nodibinājuma “Dzīvnieku drauga fonds” valdes locekle Solvita Vība
biedrības “Dzīvnieku SOS” valdes locekle Laura Karnīte
biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” valdes locekle Ilze Džonsone
biedrības “homo ecos:” valdes locekle Evija Rudzīte
biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšēdētājs Jānis Brizga
biedrības “Latvijas Zemes draugi” valdes loceklis Jānis Ulme
nodibinājuma “Pasaules Dabas Fonds”
lauku attīstības programmas vadītājs Ints Mednis
biedrības “Vides Vārds” valdes priekšsēdētāja un
žurnāla “Vides Vēstis” galvenā redaktore Anitra Tooma