Aktualitātes
Barikāžu aizstāvju atceres diena Priekules novadā!
Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visas Latvijas. Lai godinātu barikāžu aizstāvjus, arī Priekules novadā norisinājās gadskārtējie piemiņas pasākumi. Tika aicināti gan barikāžu dalībnieki, gan pārējie novada iedzīvotāji, lai kopīgi pulcētos pie ugunskuriem, malkojot karstu tēju iejusties un atcerēties 1991. gada notikumus. Arī mūsu novada skolās pieminēja un pārrunāja Barikāžu laiku. Skolēniem bija iespēja tikties ar tās dalībniekiem, pārrunāt nesenās vēstures notikumus un uzklausīt viņu atmiņu stāstījumu par tajā laikā notikušo un piedzīvoto. Bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu "Dūmu deja debesīs".
Kalētu pamatskolas skolēnu Barikāžu dienai veltītā dzeja.
Barikādes
Janvāra naktī, kad sniegi krīt,
Smagas atmiņas ļaužu prātos rit.
Tur Vecrīga sāpes glabā!
Tas viss mūsu Latvijas labā!
Dievs devis mums brīnišķu zemi,
Par to cīnījās dzimtenes dēli. /Arvis Kadiķis 8.kl./
Barikādes Latvijā
Tanki brauca,
Ļaudis trauca,
Par Latviju dvēseles atdeva,
Lai Latvija ardievas
Nesaka mums visiem.
Ko gan mēs bez viņas?
Latvija ir mūsu spēka avots. /Anete Birze 5.kl./
Kad janvāra sniegi krita
Vecrīgā ugunskuri dega
Latviešu prātos neziņa mita
Vai mūs piemeklēs postoši kari?
Blakus stāvēja brālis ar brāli
No brīvības bijām mēs tāli
Mums dzimtenes liktenis bij’ jālemj,
Lai Latvijai atdot godu. / Nauris Kadiķis 5.kl. /
Barikādes
Saltajā janvāra naktī
Kūp gaisā ugunskuru dūmi.
Rindā stājas vīri un sievas,
Kuriem brīvas Latvijas liktenis rūp.
Tagad Vecrīgas ielas neonā laistās,
Bet tajās janvāra naktīs
Tās ļaužu pilnas bija
Ar domu – mums jādot Latvijai godu.
Vēl tagad Vecrīga atmiņas glabā
Tur liepas aug rētām stumbros,
Tur ielas bruģi asinis slacīja,
Tur piemiņas akmens kritušajiem celts. /Edgars Klagišs 8.kl./
Barikāžu dienas
Tas laiks pirms manas dzimšanas,
Ir daudzu atmiņās,
Kā rūgta sāpe, kā neziņa, bet varbūt –
Bailes par savu Dzimteni?
Tad roku rokā visi latvju ļaudis,
Steidza vienā virzienā,
Visiem domu gājiens viens,
Mūsu Zeme jāsargā.
Vīri kūra ugunskurus barikāžu iekšpusē;
Sievas siltu tēju deva nosalušajiem aizstāvjiem;
Palīgā brauca lauku ļaudis ar traktoriem un mašīnām,
Zinādami, lai vai kas, savu Zemi jāsargā,
Lodes dīca, tanki rūca, bet mēs esam Latvijā. /Alise Servjukova 9.kl./
Barikādes
Vīri steidz blokus velt.
Rīga ir jāizstāv!
Vīri steidz smago tehniku vilkt.
Rīga ir jāizstāv!
Vīri steidz TV torni aizsargāt.
Rīga ir jāizstāv!
Vīri steidz radio staciju aizsargāt.
Rīga ir jāizstāv!
Vīri steidz parlamenta ēku aizsargāt.
Rīga jāizsargā!
Vīri steidz Rīgu sargāt no Krievijas specvienību „ OMON ”.
Rīga ir jāizsargā!
Jā!
/Telma Bergmane 8.kl./
Miers
Miers? Vai kādreiz
pasaulē ir bijis miers?
Vienmēr ir bijušas
Apšaudes un nemieri!
Tāda bija arī mana Zeme
Latvija.
Trauksmainu notikumu pilna.
Tāds bija arī 1991.gada janvāris –
Tautā saucamās barikādes.
Miers… miers, te pēkšņi,
Kāds gribēja mūs pakļaut
Savā varā…
Nē, mēs to nedrīkstējām, tā atstāt,
Bija jācīnās un jāaizsargā
Tēvu Zeme.
Trauksmains un asiņains
bija šis laiks.
Laiks, kad mēs tikām pie neatkarības.
Miers…
Pasaulē nekad nav bijis miers,
Vienmēr ir bijis kāds,
Kas vēlas visu,
Kāds, kas vēlas būt varens.
/ Līva Karīna Grudule 9.kl./
Ar Latviju sirdī
Kaut vienreiz latvieti kājās celies.
Vai māki savu valsti sargāt?
Ar sirdi un godu
Un aci modru.
Kas palīdzēs? Vai tanku bari?
Mūsu tautas ugunskurā sviesti zari.
Kas vienos mūs? Kas ticēs mums?
Sarkanbaltsarkans- mēs atbildam jums.
Par kā mēs vispār cīnāmies?
Par tautu brīvu
Ar sirdi lielu
Par latvieti, kas staigās pa Brīvības ielu.
/Santa Sudmale 8.kl./