Aktualitātes
Kalētu bibliotēkai - 100
„Bet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari brīvi ienirt. Tu vari sevī uzņemt visu ko cilvēki gadu tūkstošos domājuši un jutuši” / Zenta Mauriņa/
1909. gadā. Kalētu saviesīgajā biedrībā bijuši 70 biedri, ar savu namu, skatuvi un bibliotēku ar 1046 sējumiem (no tiem 546 Kultūras fonda piešķirti).
Latvijas bibliotēku sarakstā atrodamas ziņas, ka Bibliotēka dibināta 1910. gadā un atradusies Tautas namā.
Kara darbība 1944./45. gada ziemā nopostīja visu Kalētu centru, nesaglabājot arī vēsturiskos materiālus. Atstāja tikai dzīvo laikabiedru atmiņas un retu foto materiālu.
Pēckara gados Kalētos izveidojās 4 kolhozi. Vēlākos gados tie apvienojās un izveidojās 2 kolhozi ar centriem Ozolos un Kalētos. Kultūras aktivitātes atjaunojās un katrā kolhozā bija sava bibliotēka un sabiedriskie grāmatu izplatītāji. Mazajā Kalētu pagastā bijušas divas bibliotēkas – Ozolos un Kalētos. 2. bibliotēka atradās kolhoza „Vienība” telpās Ozolos. Kā pēdējie par bibliotekāriem ir strādājuši: Jānis Jurķis, Krūmiņa, Gunta Kāle (Voronova) un Vija Sprūde.
Kalētu pagasta 1. bibliotēka vairākas reizes ir mainījusi savu atrašanās vietu. Pirms kara - Saviesīgās biedrības tautas namā, pagastmājā. Pēc kara - pašreizējā tautas nama aktieru telpā, pēc tam Vecajā brūzī, bet no 1996. gada - jaunuzceltajā pagasta administratīvajā ēkā.
Par pirmajiem bibliotekāriem ziņas ir pārāk skopas un nekonkrētas. No 1957. gada līdz 1964. gadam par bibliotekāri strādāja Austra Pūce. Viņas darbu pārņēma Velta Rukute, kura pēc abu bibliotēku apvienošanas viena strādāja Kalētu pagasta bibliotēkā. Pēc aiziešanas pelnītā atpūtā viņu nomaina Gunta Majevska (Ķezēna).
Vislielākie paldies un aplausi bija veltīti bibliotekārei Veltai Rukutei, kura no bibliotēkas dibināšanas 100 gadiem, 33 ir nostrādājusi tieši Kalētu pagasta bibliotēkā. Šajā laikā bijusi ne tikai grāmatu valdniece, bet arī kā galvenā režisore visiem bērnības, pilngadības svētkiem, pat kāzu ceremonijām. Par garo un bagāto darba mūžu visu kalētnieku vārdā – paldies!
Laiks maina visu - cilvēkus, darbus, pienākumus … Bibliotēkas ir tās, kas šos brīnumus krāj, kārto un glabā, lai nezustu saikne ar pagātni un būtu tilts nākotnei. Kalētu pagasta bibliotēkai veiksmīgi izdevies uzbūvēt tiltu uz nākotnes bibliotēku – viss bibliotēkas fonds un dati par lasītājiem ievadīti elektroniskajā kopkatalogā un bibliotekāra darba uzskaite notiek elektroniskā formā. Vēsturē aiziet kataloga kartiņas, lasītāju kartes, formulāri. Tas nenozīmē, ka strādāt kļuvis vieglāk, bet gan savādāka kļuvusi darba forma. Papildus līdzekļi iegūti dažādos projektos, konkursos.
Par atbalstu un sadarbību paldies tika teikts darbiniekiem no Kalētu pamatskolas, Liepājas CZB, Skodas bibliotēkas un pārējiem.
Lai bibliotēkas 100 gadu atzīmēšanas pasākums izdotos veiksmīgi, ar gandarījumu Kalētu pagasta bibliotēkas vadītāja Mirdza Liepiņa izsaka pateicību atbalstītājiem: z/s „Albrekši”, SIA „Ruģis”, z/s. „Ābeļnieki”, p/s „Apes”, SIA „KINGS” un Zelmai Sprūdei un sveicējiem, par jaukajiem ziediem un vērtīgām dāvanām bibliotēkai!
Pavisam nesen Kalētu bibliotēka pārkāpa savu simtgades slieksni un jaukā, nepiespiestā gaisotnē nosvinēja 100 dzimšanas dienu. Par pasākuma apmeklētāju labsajūtu un patīkamu, emocionālu mirkļu baudīšanu bija parūpējusies Kalētu bibliotēkas vadītāja Mirdza Liepiņa. Bija padomāts par visu, lai jubilejas viesiem šīs svinības būtu patīkami baudīt. Katru zālē esošo dzimšanas dienu viesi līdz sirds dziļumiem aizkustināja kalētnieces un pensionētās skolotājas Austras Lejas dzeja. Savās svētku sajūtās, kā arī par iespēju dalīties tajās atzinīgus un pateicības vārdus pauda Kalētu bibliotēkas bijušās bibliotekāres.
Austra Pūce: „Sajūtas bija brīnišķīgas un ārkārtīgi jaukas. Grūti pat vārdos to aprakstīt! Viss pasākums bija tik sirsnīgs un skaists. Pat dziesmas bija ļoti piemērotas un piemeklētas šim pasākumam! Salīdzinot, kāda bija bibliotēka 1957. gada 15. jūlijā, kad sāku strādāt ar tagadējo – diena pret nakti! Grīda bija melna, tā kā ar eļļu krāsota, griesti cauri, lietus lija iekšā. Patiess prieks, ka tagad ir iespēja strādāt šādos apstākļos. Arī tolaik norisinājās dažādi pasākumi, rīkojām pasaku un mīklu pēcpusdienas, veicām grāmatu pārskatus ar bērniem. Bija aizraujoši un interesanti. Katrs šāds pasākums bija jāsāk ar lekciju un obligāti vajadzēja saskaņot ar rajona pionieru padomi. Tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas varējām rīkoties. Vislabākie novēlējumi arī turpmākā darbā!
Velta Rukute: „Labas sajūtas un sirdī prieks, ka neesam aizmirstas un mūs atceras. No šiem simts gadiem trīsdesmit trīs ir manējie...Nekad nevajag atgriezties cilvēkam tur, kur viņš ir bijis laimīgs! Pie tā arī „pieturos”. Liels prieks, ka tagad bibliotekāru darbu veikt ir vieglāk un labāk. Lai veicas arī uz priekšu!”
Gunta Majevska: „Emocijas un sajūtas visnotaļ ir patiesi burvīgas. Esmu saviļņota par šo pasākumu!”