Kultūras notikumi
Lāčplēša kara ordeņa kavalieru atdusas vietu apzināšana Priekules novadā
8.novembra rītā, Lāčplēša dienas tuvošanās mudināta, interesentu grupa devās ekspedīcijā pa novada kapiem, lai atrastu Lāčplēša kara ordeņu kavalieru (turpmāk tekstā LKOK) atdusas vietas. Pēc savāktās informācijas bija skaidrs, ka mūsu novadā apzināti ir pieci LKOK.
Pirmie bija Usaiķu kapi, kas atrodas uz divu pagastu robežas. Tajos atradām Andreja Traucenieka kapu. Izstāstījām viņa varonīgo dzīves stāstu un uzzinājām, ka Andreja dzīves stāsts bijis gana garš un viņš miris, sasniedzot 88 gadu vecumu. Kapa piemineklis ir viņa sievai Līzei un tikai pēc tā var apjaust, ka A. Traucenieka kapa vieta ir tā , kas blakus.
Tad devāmies uz Pētera kapiem (jā, nav uzraksta pie kapiem, ka tie ir Pētera kapi!) Tadaiķos, kuros ar sociālās darbinieces Guntas Jonauskas palīdzību atradām , kur atdusas Gulbju dzimta. Pētera kapos nav konkrētas norādes, kurš ir LKOK Roberta Gulbja kaps. Sakopām visus rindā esošos, bet sveci iededzām, ziedus nolikām uz vecākā kapa. Arī R. Gulbja dzīves stāsts atklāj, ka viņš nodzīvojis līdz 1981.gada augustam. Lūdzam Tadaiķu iedzīvotājus, kuri zina, kura ir īstā R. Gulbja kapa vieta, sazināties ar novada pašvaldību un paziņot precīzu kapa vietu!
Judu kapos atdusas Jānis Dzintars, kurš gan nav dzimis Priekules novada teritorijā, bet Liepājā. Tomēr dzīve viņu ir atvedusi uz Priekules apkārtni - Trekņu muižu, kur pēc brīvības cīņām piešķirta jaunsaimniecība. Slikti saglabājusies kapu plāksne vēstīja, ka Jānis Dzintars miris 1974.gadā.
Gramzdas kapus nebija viegli atrast, jo tie atrodas nost no ceļa, meža ielokā. Tur mūs jau sagaidīja Gramzdas pārvaldes vadītājs Augusts Eidejus, kopā ar LKOK Zāmuela Timbara dēlu Jāni. Jānis Timbars bija iepriecināts, ka interesējamies par viņa tēvu un apbalvojumiem. Zāmuels bijis vairakkārt ievainots, tomēr pēc visiem ’’kariem’’ izveidojis krietnu ģimeni. Pats ātri aizgājis – miris 1948.gadā. Zāmuela kaps tiek kopts regulāri, par to rūpējas viņa bērni, sevišķi Jāņis, un būtu iepriecināti, ja kāds varētu līdzēt uzlikt kapu pieminekli par godu tēva varoņdarbiem.
Pēdējie bija Nodegu kapi, Priekules pagastā, kurā atdusas Jānis Ostelis, kas arī miris jauns – 1931.gadā. Kapa vietu nebija atrast grūti, jo tuvinieki ir uzstādījuši kapa plāksni ar iegravētu Jāņa Osteļa vārdu, gada skaitļiem un LKOK ordeņa zīmi. Ļoti lakoniskais un skaistais kapa piemineklis rosina domāt, kādām būtu jāizskatās visām mūsu latviešu LKOK atdusas vietām.
Paldies mūsu bagātās ekspedīcijas dienas dalībniekiem - Arnim Kvietkauskam, Tomam Šteinam, Lidijai Treidei, Litai Vēkausei, Augustam Eidejusam un šoferim Ivaram Kavalierim, kas piedalījās, palīdzēja, apzinājās, ka šīs Lāčplēša ordeņa kavalieru atdusas vietas ir apliecinājums mūsu tautas varonībai un tautas vēsturei.
Lai mums izdodas neaizmirst savas tautas varoņus vismaz vienu reizi gadā – Lāčplēša dienā un ar laiku izgatavot un uzstādīt kapu plāksnes, lai mēs, novada iedzīvotāji, varētu viņus atrast!
Daiga Egle, tūrisma organizatore