Kultūras notikumi
Novada rota - tautas tērpi (raksts ievietots 20.04.2015.)
Marta beigās noslēdzās projekts „Krotes un Kalētu tautas tērpu izgatavošana – etnogrāfijas pētījuma turpinājums Priekules novadā”. To novads realizēja ar Leader programmas atbalstu. Projekta ietvaros tika izgatavoti vēl divi jauni- Krotes un Kalētu ciemu tautas tērpi pilnā komplektā. Tie ietver meitas un sievas apģērbus, rotas, galvassegas, austenes, zeķes, kurpes, tautastērpa aksesuāru izgatavošanu kā arī manekenu iegādi tērpu izstādīšanai senlietu krātuvēs.
Ja 2013.gadā, kad tika realizēts pirmais tautas tērpu projekts Virgas un Priekules tautas tērpu izgatavošana vizuālā materiāla bija daudz un bija saprotams, kādi raksti un musturi aužami, tad šoreiz bija daudz grūtāk. Kalētu tērpam bija tikai apraksti un Krotes tautas tērpa detaļas bija jāizvēlas no vairākiem piemēriem, kuri bija vistuvākie senākajam atdarinājumam. Tautas tērpi tika šūdināti uz konkrētām modelēm un šajā reizē Kalētos tam tika izvēlēta folkloras kopas vadītāja Mārīte Žiemele un Krotē - senlietu krātuves vadītāja Lita Vēkause.
Projektā radītie tautas tērpi ir absolūts mākslas un roku darbs - īsta aušanas, šūšanas, adīšanas, apdares, pērļošanas tehniku meistarklase. Projekta budžets sastādīja 3814.50 eiro, no tiem 10% jeb 381.45 eiro bija Priekules novada pašvaldības līdzfinansējums.
2014.gada 6.novembrī projekta pētnieku un tautas tērpu izgatavotāju grupa devās „ekspedīcijā” uz Valsts Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļu, lai klātienē redzētu tās Lejaskurzemes ciemu vērtības – tautastērpus, ar ko muzejs lepojas un kas noderēs pētot novadu etnogrāfijas iezīmes. Skatījām Virgas tautastērpu pilnā komplektā. Kalētu tērpam bija skatāms ņieburus, austenes un brunči. Tāpat skatījām Krotes vainagu un kurpes. Muzejā prasmīgi tiek glabāti simts un vairāk gadu veci tautas tērpi. Apbrīnojamas ir tehnoloģijas, kas spēj saglabāt nemainīgas tik senas vērtības. Muzeja eksponātu apskate ir maksas pakalpojums. Te der pieminēt, ka Rīgas pilī, kur muzejs atradās 2013.gada nogalē bija ugunsgrēks un gandrīz divus gadus tam bija liegta piekļuve. Tikai pērn novembrī Etnogrāfijas nodaļa tika atvērta. Iegūto vizuālo materiālu var apskatīt novada mājas lapas tūrisma sadaļā.
26.marta pēcpusdienā notika projekta noslēguma pasākums Priekules daudzfunkcionālās sporta hallē. Tajā viesojās Liepājas vēstures muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļjana Gintnere, tautas tērpu darinātāji Liepājas Tautas mākslas biedrība „Saiva”, pašvaldības pārstāvji, deputāti, kā arī Ilga Gūža no Priekules radošo pieaugušo kluba „Sapraude” un Ināra Svipste no Virgas rokdarbnieču pulciņa, kas īpaši pasākumam par godu bija izveidojušas savu adīto, austo, dažādās tehnikās darināto mākslas darbu izstādi – paldies jums. Sveicienus tautiskā garā bija atvedusi Kalētu folkloras kopa „Vārtava” un Krotes etnogrāfijas entuazistu pulciņš, kas droši apgalvoja, ka vedīs savu Krotes tautu meitu „mājās”.
Uz pasākumā tika aicinātas, bet diemžēl neieradās Leader programmas vecākā referente Sandra Martinkus un biedrības „Liepājas rajona partnerība” koordinatore Inita Ate. Ar viņām tiksimies projekta vizuālās kontroles aktivitātēs. Paldies arī viņām, kā projektu programmas administratorēm, kas atbalsta un novērtē kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātes novados.
Tagad par galveno - kādā veidā būs iespējams iepazīties ar tautas tērpiem Krotē, Kalētos un novadā. Tērpi atradīsies senlietu krātuvēs Krotē un Kalētos, tos prezentēs senlietu krātuvju vadītājas, kas aktīvi ņēma dalību pētnieciskajā darbā. Zvanīt un apskatīt Krotes tautas tērpu Krotē var zvanot Litai Vēkausei pa tālruni 26400685. Lai skatītu Kalētu tautas tērpu, zvanīt Guntai Ziemelei pa tālruni 26490240.
Visu četru tautas tērpu prezentācija novada pagastos notiks rudenī ap ražas svētkiem. Arī novada iedzīvotāji, NVO vai citas interešu grupas novada tautas tērpus var lietot. Tos var aizņemties visus vai pa vienam izmantošanai pasākumos, pasākumu vadīšanai vai novada prezentēšanai aiz novada robežām, sazinoties ar Daigu Egli pa tālruni 29472063. Pati galvenā projekta ideja ir, lai tautas tērpi neiegulst mūsu senlietu krātuvju fondos, bet tiek lietoti, tādējādi popularizējot mūsu novada rotu - bagātīgo etnogrāfisko mantojumu.
Projekta direktore Daiga Egle