Kultūras notikumi
PRIEKULES un SKODAS bibliotekāru PAVASARA TIKŠANĀS
Dzīvojot pierobežā ir tikai dabiski izjust pamudinājumu interesēties, kā klājas kaimiņiem, ko var aizgūt, ar ko dalīties pieredzē. Starp Priekules un Skodas pašvaldībām laba sadarbība kultūras, izglītības un sporta jomā notiek jau vairākus gadus. Pavasarī norit pieredzes apmaina starp bibliotekāriem.
Nelielais attālums starp Priekuli un Skodu ir pirmais pozitīvais aspekts, lai sadarbībai būtu pamats vairākās jomās. Jaunāko klašu skolēni regulāri brauc uz Skodas baseinu, lai iemācītos peldēt. Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē notiek sacensības starp abām pierobežas pilsētām dažādās sporta disciplīnās. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi apmainījušies priekšnesumiem Latvijai un Lietuvai svarīgajos datumos. Arī starp Priekules novada un Skodas rajona bibliotekāriem profesionālās saites kļūst stiprākas gadu no gada.
24. aprīlī Lietuvas pusē notika trešais pieredzes apmaiņas seminārs. Pirms gada Skodas rajona centrālās bibliotēkas vadošie speciālisti iepazinās ar bibliotekāru darba ikdienu Priekules novada bibliotēkās. Šogad Lietuvas kolēģi akcentēja lauku bibliotekāru darba ikdienu. Tikšanās notika gleznainajā akmens pilsētā Mosēdē un netālu esošajā ciematā Šaukļos.
Viena no Mosēdes aktualitātēm, domājot par kultūras izpausmēm, ir telpu jautājums. Padomju ēras beigu posmā līdz galam neuzbūvētais kultūras centrs tolaik pašvaldībai šķita kā nepaceļama nasta un līdz ar to pieņēma lēmumu - atdot privatizācijai. Šodien tur iekārtoti veikaliņi un darbojas sēru pakalpojumu bizness. Tā nu publiskā bibliotēka iespiesta nelielās telpās pilsētiņas pārvaldes ēkā, bet kultūras darba organizatorei nav pat sava rakstāmgalda, par darba telpu nemaz nerunājot. Bet kā izsakās pati Brone Gadeikiene, projekti dzimst viņas galvā un datorā tos pierakstīt var arī savās mājās. Tā arī viss notiek, jo pilsētas viesiem un tūristiem nav jāzina nozares virtuves puse.
Apmeklējot Mosēdi redzam nacionālas nozīmes akmens muzeju, tiek meklēti līdzekļi, lai uzturētu leģendārā pilsētas ārsta Voclava Intasa neparasto akmens dārzu. Atbilstoši sakrālās celtnes prasībām, koncerti un sarīkojumi notiek arī skaistajā baznīcā, kas atrodas visaugstākajā Mosēdes vietā.
Pirms gada Mosēdes 760. gadadienas svinību koncertā uzstājās ari Priekules sieviešu koris. Bet folkloras ansamblis „Kaštonas” ir kā Mosēdes vizītkarte un tas uzstājas it visur. Arī Priekules bibliotekāru sagaidīšanu Voclava Intasa dārzā emocionālu darīja šī folkloras kopas draudzīgā uzstāšanās, aicinot viesus dziedāt „Kur tu teci gailīti mans?” latviešu valodā. Mosēdē patiešām notiek interesantas lietas, neskatoties uz to, ka nav pamat bāzes, bet ir atsaucība visu kultūras jomā nodarbināto starpā. Tā bija ļoti interesanta un pozitīva pieredze arī priekš priekulniekiem.
Mosēdes lauku teritorijā Šaukļos no pirmā mirkļa atklājas bēdīgas ainas, kas diemžēl pazīstamas arī pie mums–skola slēgta, bērnu dārzs tukšs. Bibliotēka vientuļa palikusi skolas ēkā, tomēr ne cilvēciski, jo apkalpo apkārtnes 600 iedzīvotājus. Tomēr pozitīvais lādiņš ir arī tur pat līdzās. Kā pastāstīja Šaukļu bibliotekāre, pirms dažiem gadiem līdzās pamestajai skolai apmetusies mākslinieku ģimene. Ļoti atvērta vietējiem un viesiem. Kalēja darbnīcā top mākslas metālkalumi, bet ceplī nobriest melnā māla trauki ar seniem lietuviešu un baltiešu rakstiem. Bibliotēkā izstādītas mākslinieces gleznas, bet pirms Lieldienām lasītavā arī vecāki ar saviem bērniem varēja piedalīties tādā kā akcijā - izkrāsot vienu joslu lielajā dekoratīvajā olā, kas piedalīsies lasītāju nobalsošanā Lietuvas mērogā ar cerībām uz balvu.
Draudzīgā mākslinieku ģimene izrādīja cepli latviešu delegācijai un pastāstīja kā atšķirīgā temperatūra un dažādie kurināšanas materiāli ietekmē melnās keramikas nokrāsu un galīgo izskatu. Tas ļoti ieinteresēja Priekules bibliotēkas vadītāju un mākslas skolas skolotāju Zentu Svaru. Jo arī Priekules Mūzikas un Mākslas skolā ir keramikas nodaļa, bet nav sava cepļa. Varbūt šī tikšanās būs sākums sadarbībai, jo lietuviešu mākslinieki piedāvāja iespēju izvietot ceplī arī mūsu skolas audzēkņu keramikas darbus. Atliek tos tikai aizgādāt līdz Šaukļiem.
Mūsu atziņa, ko guvām šajā tikšanās reizē Lietuvā ir tāda, ka jebkurā vietā un nozarē var gadīties savas grūtības vai pat neveiksmes, bet noteikti turpat ir arī gaišas līnijas, tikai jāprot tās saskatīt. Piemēram, Šaukļos kultūras nevalstiskā organizācija piesaistījusi Eiropas līdzekļus un atremontējusi bērnudārza ēku, un tur notiek vietējai kopienai vajadzīgi pasākumi. Bet netālu no Salantu reģionālā dabas parka, kur izveidota tā saucamā Tundras taka, iedzīvotāji iekārtojuši dabas stūrīti ar estrādi, ugunskura vietu kur satikties un atpūsties. Jauka tradīcija nobaudīt vietējos sierus, dalīties ar receptēm un pabūt kopā. Par visu to domā arī kultūras darbinieks – bibliotekārs vai pasākumu organizators. Arī mežsargs, kas kopā ar dzīvesbiedri aizrautīgi dzied folkloras kopā. Un visiem kopā arī izdodas atrast to īpašo knifiņu un vilkmi – lai labām iecerēm vienmēr būtu arī turpinājums.
Gundars Venens,
Priekules novada pašvaldības Kultūras vadītājs