Notikumi
“Plastmasa zem lupas”
10. decembrī ikvienu interesents, vides aktīvisti un eksperti varēja pievienoties vides jautājumiem veltītos pasākumos – augsta līmeņa diskusijai par Eiropas zaļo kursu ar Eiropas Komisijas Vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru Virgīniju Sinkēviču un pasākumam “Plastmasa zem lupas”, lai runātu par pētījuma “Plastics in the Spotlight” rezultātiem.
Mūsu skolas EPVS jaunieši iesaistījās šajos attālinātajos pasākumos.
Sarunas fokusā – Eiropas izaicinājumi virzībā uz Zaļo kursu, aprites ekonomika mūsu ikdienā, cīņa ar klimata pārmaiņām – no savām mājām līdz Eiropai kā pirmajam klimatneitrālajam kontinentam, kā arī – kā apsaimniekojam mūsu ezerus, jūras, mežus un rūpējamies par citiem dabas resursiem.
"Šī bija lieliska iespēja iepazīties ar Zaļā kursa plāniem. Eiropas Zaļais kurss atbalsta atjaunošanu, it īpaši covid-19 laikā. Cerīgi man liekas tas, ka ir iespēja panākt klimata neitralitāti līdz 2030. gadam. Paredzētas izmaiņas ir pārtikas, lauksaimniecības u.c. jomā. Šis pasākums bija tiešām ļoti noderīgs un informējošs, kas lika aizdomāties par vidi un, kas tiek darīts, lai tai palīdzētu," savās pārdomās dalās EPVS jauniete Agate Jerika
“Plastmasa zem lupas''!!
Plastmasa ne tikai kaitē videi, bet arī var apdraudēt cilvēku veselību. Pārtikas iepakojumos esošā plastmasa var saturēt veselībai bīstamas ķīmiskās vielas, ietekmējot cilvēku endokrīno sistēmu. Kāda plastmasa satur veselībai kaitīgas vielas? Vai un kā ir iespējams izvairīties no šīm ķīmiskajām vielām?
EPVS jauniete Baiba Birzniece saka, ka diskusija bija ļoti interesanta un informatīva.
"Man patika komentārs par to ,ka daba ir devusi dabisko iepakojumu dārzeņiem un augļiem un to, ka plastmasas iepakojums nav īsti vajadzīgs.Ko jaunu es uzzināju? Es nezināju to, ka 4000 dažādas vielas iet plastmasas iepakojumos un daudzas no tām nokļūst mūsu pārtikā.Arī nezināju to ,ka bisfenols ir atrodams čekos un to tik parastas un ikdienišķas lietas var būt bīstamas. Pat pārstrādātas plastmasas preces var būt tikpat bīstamas.Man šī saruna lika aizdomāties par to, cik ļoti viegli ir savā ķermenī nejauši ievadīt kaitīgas vielas un to ,ka mēs neesam pilnībā pasargāti." Arī EPVS jaunietis Gustavs Einis piekrīt,ka šī diskusija bija interesanta, jo varēja uzzināt, kā Eiropā tiek regulētas sastāvdaļas pārtikas iepakojumos. Bija arī interesanti uzzināt par labākiem veidiem kā izvairīties no kaitīgām vielām, bet, kā teica seminārā, mūsos visos varētu būt vismaz 18 dažādas kaitīgas vielas."
Diskusijā runāja par pētījuma “Plastics in the Spotlight” rezultātiem, kurā piedalījās arī 10 Latvijas sabiedrībā zināmas personības. Diskusijā par pētījuma rezultātiem, plastmasas ietekmi uz veselību, ilgtspējīgu iepakojumu, kā arī Eiropas Savienības nostāju par pārtikas iepakojuma materiālu drošumu sarunājās pētījuma dalībnieki, vides un ķīmijas eksperti.
Uzrunu diskusijas sākumā teica Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite.
Sarunā piedalījās:
- Kristīne GARKLĀVA, žurnāliste un Pasaules Dabas Fonda vēstniece
- Jānis BRIZGA, Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs
- Līga PAKALNA, vides eksperte, Baltijas Vides Forums
- Jānis GEDUŠEVS, ilgtspējīgas attīstības vadītājs iepakojuma ražošanas uzņēmumā
- Mairita LŪSE, projekta „Plastics in the Spotlight” vadītāja, Zero Waste Latvija
Diskusiju vadīja Dr. Jana SIMANOVSKA, vides inženierzinātņu doktore, ķīmiķe, “Ekodizaina kompetences centra” valdes priekšsēdētāja.
“Plastics in the Spotlight” ir pētnieciskais projekts veselības jomā, kurā tika pārbaudīti cilvēku urīna paraugi, meklējot tajos ftalātu un fenolu daļiņas, kuru izcelsme meklējama plastmasas iepakojumā. Projekta mērķis ir aicināt Eiropas Savienību rīkoties, piemērojot ierobežojumus bīstamām ķīmiskajām vielām plastmasas iepakojumos. Galvenie projekta partneri ir Rezero (Spānija), Ekologi Brez Meja (Slovēnija), Za Zemiata (Bulgārija), ZERO (Portugāle), Zero Waste Europe un Zero Waste Latvija.
Plašāk par "Plastics in the Spotlight" projektu.
Diskusijas par ilgstspējas tēmām ES māja rīko sadarbībā ar biedrību Zero Waste Latvija un Pasaules Dabas Fondu.
Eiropas Savienības mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu — vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku.
Vairāk par Eiropas zaļo kursu.
Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, 2020. gada 11. martā Eiropas Komisija pieņēma jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu. Tajā paredzēti pasākumi visā ražojumu aprites cikla laikā, un tā mērķis ir pielāgot ekonomiku zaļajai nākotnei un stiprināt konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot vidi un nodrošinot patērētājiem jaunas tiesības. Plānā paredzēta arī jaunas ES tekstilizstrādājumu stratēģijas izstrāde, lai stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu ES tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.
Vairāk par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu.
Priekules vidusskolas EPVS