Tūrisms

‘’RIVERWAYS’’ idejas tiek realizētas

 Priekules novads piedalās Latvijas – Igaunijas pārrobežu projektā  ’’Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā’’ jeb ’’Riverways’’ ar reģistrācijas Nr.43385. Projekts tiek realizēts 39 pašvaldībās Latvijā un Igaunijā -  laivošanas maršruti, labiekārtotas atpūtas vietas tiek atklātas un iekārtotas vairāk kā 70 vietās.

Priekules novadā tika izvēlētas divas upes – Vārtāja, kas sākas no Virgas tilta Virgas pagastā pie Liepājas – Ezeres autoceļa un stiepjas līdz ietekai Bārtā un Bārta, kurai par starta vietu pasludināta Apšes upe pie Svipstu kapiem, kas pēc 300 metriem ietek Bārtā un stiepjas līdz Kalētu pilskalnam. Kopā projekta aktivitāšu realizācijai tika piešķirti EUR 30000, no kuriem 17% līdzfinansējuma vajadzēja nodrošināt pašvaldībai, bet izveidojās situācija, ka no tiem 5% bija iespēja iegūt uzrakstot pieprasījumu VARAM un šobrīd pašvaldības nauda, kas tiks ieguldīta projektā ir 12% vai EUR 3600.

Martā tika veikts iepirkums un definētas četras iepirkuma daļas - Vārtājas upes tīrīšana, pievadceļu remonts, informatīvās zīmes, upes starta, atpūtas vietu labiekārtošana, tai skaitā nojumes, masīvkoka galdi, soli, ugunskura vietas, tualetes, atkritumu urnu izveide un informācijas stendu maketi.

Aprīlī visās daļās  noslēdzām līgumus un pasūtījumus ieguva IK ‘’Serviss RJ’’ ar vadītāju Rolfu Jansonu, kam ir liela pieredze Kurzemes upju tīrīšanas darbos. Upes tiks tīrītas līdz 30.novembrim zema ūdens un liela ūdens periodos. SIA ‘’Latlina’’ ar vadītāju Sergeju Žabinu, darbus veica Kalētos, ieliekot caurtekas un uzberot jaunu grants slāni ceļa posmā no „Celminiekiem” līdz Svipstu kapiem kā arī Virgas pagasta Zariņu – Senču ceļu pagarinot par 100 metriem un ieliekot caurteku. Sia ‘’Latlina’’ izgatavoja un izvietoja 15 informatīvās zīmes, lai laivu piegādes transportam būtu pareizie orientieri. Atpūtas vietu iepriekšminētos labiekārtojuma elementus, arī informācijas  stendus izgatavoja un uzstādīja Vaiņodes firma IK’’Deko koks’’ Ilmāra Ķempja vadībā. Ceturtā daļa bija informācijas stendu - planšetu karšu un tūrisma informācijas maketa izveide,  to veica SIA „Izdevniecība Jāņa sēta” māksliniece/ kartogrāfe Ilona Kilupa.

Priekules veloklubs 4.jūlijā izbrauca Bārtas upes piedāvāto laivošanas posmu un bija patīkami iepriecināti, ka tā ir skaista un šis posms ar lepnumu ir piedāvājams tūristiem. Novērtējām arī atpūtas vietas, kas šobrīd no upes puses nav pamanāmas un nepieciešami uzraksti, ka tur atrodas atpūtas vietas. Arī upju marķējuma zīmes visām Kurzemes upēm vienotā dizainā veidos KAA un būs iespēja iepirkuma rezultātā ietaupītos EUR 4600 izmantot vēl papildus labiekārtošanas darbiem, kas šajos upju posmos nepieciešami.

Kanoe laivas nomai mūsu novadā  piedāvā divas biedrības „Pārcēlājs” un „Kalētu VIG”. Laivām līdzi tiek dots arī nepieciešamais drošības ekipējums. Šobrīd cena par laivas nomu trim vai četriem cilvēkiem ir EUR 12 un atsevišķi par laivu transporta ceļa izdevumiem uz nodomāto laivošanas starta un beigu vietām.

Posmā no Virgas tilta līdz ietekai Bārtā ir 23 km, kas vienā dienā nav pieveicami, tāpēc aicinām pirmās dienas vakarā atpūsties Paplakā pie Lukužu tilta atpūtas vietā „Ineses”, bet, ja vairāk spēka- Mazkalētos, kur Grobiņas novada pusē tiek labiekārtota atpūtas vieta „Krūtes tilts”. Aktīvi airējot otrās dienas vakarā tiksiet līdz Bārtas tiltam, kur iespēju palikt pa nakti piedāvās atpūtas vieta „Bārtas tilts” vai atpūtas bāze „Ods”.

Vārtājas upes izmēģinājuma  brauciens vēl nav noticis, jo pēdējās sešas nedēļas bija ļoti zems ūdens līmenis. Bārtas upē posmu no Apšas upes līdz Kalētu pilskalnam iespējams nobraukt četrās stundās, bet laivu transportam piekļuve pie Kalētu pilskalna ir apgrūtināta, tāpēc iesakām braukt vēl 3 km tālāk pa Bārtas upi un izcelties privātā - Ķudu ģimenes atpūtas vietā.

Projekts noslēgsies un laivošanas maršruti oficiāli tiks atklāti pēc 2015.gada 15.jūnija. Aicinu novada ļaudis pieteikties laivu braucieniem. Ar ES finansējumu mēs piepildām sapņus, kādi mūsu ikdienā nebūtu iespējami, bet ir viens nosacījums – atpūtas vietas  jāuztur un jāsaglabā vismaz septiņus gadus.

Daiga Egle, projekta vadītāja