Tūrisms
Ruņupes brauciens.
Dabas aizsardzībai Latvijā šogad aprit 100 gadu jubileja. Latvijas dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes inspektori Andris Maisiņš un Ingrīda Klane organizē četrus dabas pārgājienus. Pirmais notika februārī un tas bija slēpošanas pārgājiens Bernātos, bet otrais 19.maijā notika pie mums Priekules novadā – velobrauciens uz Ruņupes dabas liegumu.
Priekules veloklubs speciāli šim braucienam izveidoja maršrutu 35 km garumā, tajā iekļaujot braucienu uz Ruņupes senleju, Plepju un Smaižu muižām, Smaižu baznīcu, Diždāmu, Ozolbunčiem, Mazgramzdu -SIA ‘’Inerto materiālu servisa’’ grants karjera jautrajiem kalniņiem, kā arī atpakaļceļu uz Priekuli.
Andris Maisiņš mūsu pasākumu reklamēja visos iespējamos veidos, ka rezultātā piedalījās 42 braucēji no visa bijušā Liepājas rajona. Jaunākajam braucējam bija 4 gadi, bet vecākajiem pāri septiņdesmit. Pasākumu kuplināja aktīvākie Priekules velokluba braucēji, kas līdzi bija izvilkuši arī savus ģimenes locekļus. Prieks par to, ka ar katru gadu velokluba pulciņš palielinās un ka kopā spējam noorganizēt un arī paši spējam piedalīties ļoti daudzās aktivitātēs.
Plkst.10 – tos visa garā rinda devās ceļā, bet nevis pa asfaltu līdz Mazgramzdai, bet cauri bijušā lidlauka teritorijai ar vairākām pieturas vietām - pie Dārzniekiem , tad Mazgramzdā un tad pie Ruņupes tilta blakus esošo pļaviņu . Mazākie braucēji, kopā ar Andri Maisiņu, kuram vēl joprojām neklausīja labā roka palika vākt sausos zariņus, kurināt ugunskuru un pētīt Ruņupes krastus, bebru nedarbus un melnos, tikai Ruņupē atrodamos ,akmenīšus… Bet lielākā braucēju grupa devās tālāk mērot solītos 35 kilometrus, ceļoties pāri pašai Ruņas upei, kā arī pārbaudot savu varēšanu, šķērsojot tikko uzartu labības lauku….
Meiteņu grupa devās netālā izbraucienā Līdz Ozolbunčiem un Ruņupes pārcēlāju tiltu, pie kura taku vēl greznoja nesenā maratona 52km maršruta marķējuma zīmes. Apskatot stāvos upes krastus, devāmies atpakaļceļā uz Zilo vizbulīšu mežu(tā mēs saucam meža taku pāri nākošajam Ruņupes tiltam!), kur skatam paveras vēl divi skata laukumi uz upi no augstās meža takas, kas tēlaini atgādina kaut ko no Šveices ielejām…. Pie otra tilta skatījām mežonīgos bebru nedarbus un atradām ziedam retus ārstniecības augus kā dzeltenās un sarkanās nātres.
Ap 14- tiem visi braucēji saradās Ruņupes tilta blakus esošajā pļaviņā, kur jau iztālēm smaržoja skābeņu zupa. Īpaši liels paldies par atbalstu un gardo zupu SIA ‘’Priekules Zviedru vārti ‘’ Vaclovam Kadaģim un Regīnai Jurkovskai, kas velobraucējiem nekad nav atteikuši. Pusdienas nobaudījuši devāmies atpakaļceļā garām Mazgramzdas muižai, kur vēl kādu stundu mūsu interesi raisīja muižas saimnieka Andra Priedes stāstījums par muižas iegūšanu, savu lielisko ģimeni, tradīcijām, kuru spilgti pastiprināja manteļskursteņa, muižas zāles un citu atjaunoto telpu apskate. Novēlējuši veselību un izdošanos muižas saimniekam, vēl pajautājam kāpēc Mazgramzdas muižas sienas rotā ķieģeļi ar uzrakstu ‘’Kalleten’’? Izrādās, ka Trekņu, Mazgramzdas un Dižgramzdas muižām ķieģeļi tika vesti no Kalētu cepļa…. Nu tas lai paliek vēsturei.
Ap 16-tiem visi bijām atpakaļ Priekulē un prombraucot vēl saņēmām pateicības vārdus par pasākuma lielisko organizāciju. Brauciens bija izdevies un to sajūtu novēlam katram, kas nolemj kādreiz uzkāpt uz velosipēda!
Aicinām doties nākošajā Dabas aizsardzības pārvaldes pasākumā - 9.jūnijā Embūtē doties pārgājienā ar kājām pa vēsturiskajiem Induļa un Ārijas pakalniem Joda dambī.
Priekules novada tūrisma organizatore Daiga Egle